JANVĀRĪ PAVEIKTAIS

LEGO ROBOTIKAS GRUPĀM “MAZAIS ROBOTIĶIS”, “ROBOTIĶIS” UN “ROBOTIĶIS SKOLĀ”

Janvārī esam tā kārtīgi iesildījušies otrajam semestrim, kurā pakāpeniski pieaug nodarbību uzdevumu sarežgītības pakāpe – te konstruēšanas jomā, te programmēšanas jomā, te abās jomās reizē. 

Janvārī mūsu robotiķu rindām pievienojās Kocēnu PII “Auseklītis” audzēkņi, un nu jau lepojamies ar krietni pāri 1000 audzēkņiem. Tomēr arī pie tā negrasāmies apstāties, jo zinām, ka tik daudz kur vēl ir bērni, kam nav iespēju izzināt STEAM pasaules pamatus caur LEGO robotiku, kam mūsuprāt būtu jābūt obligātai aktivitātei pirmsskolas un sākumskolas posmā, jo iemāca tik daudz noderīgu prasmju tālākajiem mūsu mazo cilvēku lielajiem dzīves soļiem.

Mazie robotiķi janvāri iesāka ar hokeja spēli – no LEGO Education Duplo komplektiem konstruējot robotu hokejistu. Ar šo robotu varēja uzspēlēt pavisam īstu lego hokeju, raidot ripas vārtos. Tad nu arī skatījāmies un skaitījām, kurš no spēlētājiem ir precīzāks, kuram izdodas ripu trāpīt vārtos, vai kuram izdodas ripu aizsist vistālāk. Vēl janvārī tika konstruēti arī svari, lai nosvērtu, kurš lego cilvēciņš ir smagāks. Bērni veica arī pētījumu, kāpēc reizēm viens lego klucītis var būt smagāks par diviem (jo atšķiras lielumi).

Savukārt RoboBites palīdzēja pilnveidot skaitīt prasmi, izspēlējot galda spēli “Cirks”. Tikai šajā gadījumā kauliņi bija RoboBites, kuras bija pareizi jāieprogrammē, lai spēlē uzvarētu. Spēlētāji darbojās divās komandās un sacentās savā starpā. Prasme sadarboties arī ir ļoti svarīga. Dažiem bērniem ļoti iepatikās metamie kauliņi, un apgalvoja, ka līdz šim ar tādiem nebija darbojušies, tāpēc robotiņiem arī ārpus spēles laukuma, bija jāmēro tik soļi, cik parāda metamais kauliņš. Vēl janvārī veidojām paši savu pilsētu, kur robotiņi bija automašīnas. Mājas savukārt bērni ar skolotājas palīdzību locīja no papīra. Nu ļoti darbīgs jaunā gada sākums!

Robotiķi janvārī konstruēja karuseļus – tik daudz un dažādus, ka pēdējā nodarbībā bērni jau jautāja: “Tiešām? Atkal karuselis?” Tomēr mehānismi karuseļiem mums bija tik dažādi, ka ļāva parādīt bērniem atšķirības starp dažādajiem mehānismu veidiem – tiešo piedziņu, skriemeļu-siksnas mehānismu, zobratu mehānismu u.c. Protams, mēs nesagaidām, ka 4 gados (un arī pat 7 gados) bērni atcerēsies šos mehānismu nosaukumus, jo mūsu uzdevums ir pavisam cits – pētīt un izzināt, kā un kāpēc tie darbojas – kā siksna (gumija) pārnes griešanos no vienas ass uz citu, kāpēc zobratiem ir “jāsatiekas”, lai notiktu kustība, kā darbojas inerce, ja karuselis nav piestiprināts pie ass, bet brīvi pa to griežas un vēl un vēl un vēl… daži atjautīgākie robotiķi pat atklāja, ka karuseļa griešanās ātrumu var mainīt ne tikai ar programmēšanas palīdzību, bet arī ar skriemeļu izmēra maiņu. Tāpēc aizvien vairāk turpmākajās nodarbībās mācīsimies atpazīt dažādus mehānismus un pētīsim, kā tie darbojas.

Savukārt programmēšanas daļā šomēnes bija tā vieglāk, jo ko tad karuselim daudz vajag – nosaki ātrumu, virzienu un aiziet! Bet tad nāk palīgā mūsu skolotājas, kas bērniem aizvien cenšas sarežģīt programmēšanu, piemēram, aicinot uzstādīt tādu programmu, lai arī cilvēciņam pietiek laiks iekāpt vai izkāpt no karuseļa. Tāpat ļoti bieži mācību procesā lūdzam bērniem skaidrot uzstādītās komandas un parādām, ja kāds solis ir lieks vai nepareizā secībā, jo, piemēram, nav taču jēgas ātrumu noteikt beigās, kad karuselis jau ir beidzis darboties. Un tieši uz ātrumu bērniem parādās vislielākā motivācija, jo visiem taču vajag pašu ātrāko karuseli, tad pat var paklausīties, ko skolotāja stāsta. 🙂 Bet tad, kad ir uzbūvēts pats ātrākais karuselis, tad vēl vispārējai jautrībai pievienojam gaismas un skaņas… un nebeidzams prieks garantēts. Lecam iekšā februārī!